Vēsturisko ēku energoefektivitāte: ko darīt ar logiem

Ja vecam koka logam ar vienu stiklu no telpas puses pievieno otru slāni, siltuma zudumi caur logu var samazināties vairāk nekā uz pusi. English Heritage 2009. gada pētījumā aprēķins rādīja 58 %. Tāpēc vēsturisko ēku energoefektivitāte ne vienmēr sākas ar jauniem logiem. Tā var sākties arī ar vecajiem.

Līdzīgu pieeju iesaka arī VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada vadlīnijas energoefektivitātes uzlabošanai vēsturiskās ēkās. Logus un durvis vēlams pēc iespējas saglabāt, bet pilnīgu nomaiņu uzskatīt par pēdējo iespēju. Tālāk aprakstīts, kā šī pieeja izskatās dažādās situācijās un kur tai ir robežas.

Ja oriģinālos logus vēl var saglabāt, piemērotākais risinājums var būt koka logu restaurācija. Ja tie jau sen nomainīti pret sliktākiem, var apsvērt jaunu koka konstrukciju ar diviem logu slāņiem, ja tā atbilst fasādes prasībām.

Ko iesaka VNĪ vadlīnijas

Vadlīnijās logiem un durvīm minēti četri iespējamie uzlabojumi. Pirms tiem ir vispārējs ieteikums: vēsturiskos vai oriģinālos logus un durvis vēlams pēc iespējas vairāk saglabāt.

1. Izolācija pret caurvēju. Pirmais solis ir loga perimetra blīvējums, kas uzlabo hermētiskumu. Loga izskatu no ielas tas nemaina. Kā to izdarīt pirms ziemas, aprakstīts rakstā par logu blīvēšanu pirms ziemas.
2. Papildu stiklojums. Papildu stiklojuma konstrukcija esošās loga ailes iekšpusē var uzlabot loga energoefektivitāti un vienlaikus saglabāt oriģinālo loga struktūru, ko redz no ārpuses. Tajā pašā vietā ir brīdinājums: nedrīkst radīt kondensāta izkrišanai labvēlīgus apstākļus logu starpā.
3. Stikla nomaiņa. Ja stiklojums nav vēsturisks vai logi jau mainīti, to vēlams nomainīt pret labāku, ar dubulto vai pat trīskāršo stiklojumu.
4. Pilnīga nomaiņa. Vadlīnijās tā ir pēdējā iespēja. To apsver, ja logiem nav kultūrvēsturiskas vērtības vai tie jau iepriekš nomainīti pret sliktākiem.

Četri gadījumi un ko katrā darīt

Viena atbilde visiem vēsturiskajiem namiem neder. Daudz kas atkarīgs no tā, kādā stāvoklī ir logi.

Neatkarīgi no loga tehniskā stāvokļa pirms darbiem jānoskaidro ēkas kultūrvēsturiskais statuss un piemērojamā saskaņošanas kārtība.

Ikdienā tas izskatās vienkāršāk, nekā skan. Ja guļamistabā ziemā vienkārši velk gar vērtnēm, var pietikt ar blīvēšanu. Ja logi ir kāpņu telpā un tos atver reti, bieži pietiek ar remontu. Ja istaba ir otrajā stāvā pie ielas ar tramvaju, ar esošo stiklojumu var nepietikt, un tad sāk domāt par otru slāni.

Futerlogs, zviedru logs un stikla pakete: kas ir kas

Vēsturiskajās mājās Latvijā sastopami vairāki logu veidi, un sarunā ar saskaņotājiem vai meistaru tos vērts nejaukt. Klasiskajam futerlogam ir divi atsevišķi logu slāņi kopējā kārbā. Katru atver atsevišķi, un starp tiem ir gaisa sprauga. Vārdnīcā Tēzaurs vārds „futerlogs” atzīmēts kā apvidvārds ar nozīmi „uz iekšu verams ārlogs”.

Zviedru logs ir cits tips: tajā abas vērtnes savienotas kopā un veras kā viena. Stikla pakete savukārt ir rūpnīcā hermētiski savienoti stikli vienā vērtnē. Papildu iekšējais stiklojums un futerlogs izmanto līdzīgu divu atdalītu stiklojuma slāņu principu. Tomēr tās nav obligāti vienādas konstrukcijas: papildu stiklojumu pievieno esošam logam, bet futerlogā abi slāņi ir viena loga daļa.

Cik daudz dod otrs slānis

Konkrētākie skaitļi nāk no English Heritage 2009. gada pētījuma. Glāzgovas Kaledonijas universitātes laboratorijā pārbaudīja vienu paraugu, vecu koka vertikāli bīdāmo logu, apmēram 1,77 x 1,16 m. Stikla U vērtība bija 5,3 W/(m²K), ar otru iekšējo slāni ar zemas emisijas pārklājumu 2,0. Visam logam aprēķina modelis deva 4,3 un 1,8, tas ir, siltuma zudumi caur logu samazinājās par 58 %. Šis rādītājs attiecas uz konkrētā pētījuma loga siltumcaurlaidības aprēķinu, nevis uz ēkas kopējo apkures patēriņu. Mērījumu kļūdu autori vērtē ±0,3 robežās.

Līdzīgi mainījās arī loga gaisa caurlaidība. Pārbaudē ar 50 Pa spiediena starpību caur logu sākotnējā stāvoklī izplūda 183 m³ gaisa stundā, pēc remonta un blīvēšanas 26, bet kopā ar otru slāni 8. Spiediena starpība 50 Pa ir pārbaudes apstāklis, nevis pastāvīgs spiediens dzīvojamā telpā. Tie ir viena parauga rezultāti, nevis solījums katram logam, taču šajā paraugā remonts un otrs slānis no iekšpuses deva lielāko efektu, fasādi nemainot.

Arī Fraunhofera Būvfizikas institūts savā 2019. gada pārskatā par vecu logu atjaunošanu secina, ka visefektīvākais veids, kā vecam logam ar vienu stiklu uzlabot komfortu un ietaupīt enerģiju, ir otra loga uzstādīšana. Berlīnes HTW modelēšanā (modeļa māja 100 m²) salīdzināti stiklojuma varianti: kastes logam ar stikla paketi iekšējā vērtnē stiklojuma U vērtība bija 0,94 W/(m²K), stiklojumam ar divstiklu paketi 1,22, bet vēsturiskam kastes logam 2,84. Tās ir stiklojuma, nevis visa loga vērtības, un tās iegūtas modelī, nevis mērot konkrētu logu.

Otrajam slānim ir arī robežas. Sapuvušu koku, bojātu krāsojumu vai sašķiebušās vērtnes tas neizlabo: tos vispirms restaurē, un tikai pēc tam ir jēga domāt par papildu stiklojumu. Turklāt otrs slānis prasa vietu ailē un nozīmē vēl vienu vērtni, ko atvērt, mazgāt un kopt. Mazā dzīvoklī ar šaurām palodzēm to vērts izvērtēt iepriekš.

Kondensāts starp logiem: kuram slānim jābūt blīvākam

Otram slānim ir viens nosacījums, par ko brīdina gan VNĪ, gan pētījumi. Silts un mitrs istabas gaiss, kas caur spraugām nokļūst starp logiem, satiek auksto ārējo stiklu un var tur kondensēties. Šādos papildu stiklojuma risinājumos iekšējo slāni parasti veido gaisa necaurlaidīgāku par ārējo.

Fraunhofera pārskatā minētā Widl (2014) simulācija rāda, ka maksimāli blīvs iekšējais slānis un maksimāli atvērts ārējais var mazināt kondensāta risku uz ārējā stikla iekšpuses. Simulācija gan veikta ar normatīvām, nevis izmērītām gaisa apmaiņas vērtībām, un pārskatā norādīti arī simulācijas ierobežojumi. English Heritage laboratorijas mēģinājumā piecās stundās uz vecā loga bez otra slāņa sakrājās 33 g ūdens, bet ar aizvērtu un labi noblīvētu iekšējo slāni kondensāta nebija vispār. Vairāk par kondensāta cēloņiem rakstā kondensāts uz logiem.

Kas jāsaskaņo

Prasības var būt divu veidu, un kuras attiecas uz konkrēto ēku, atkarīgs no tās statusa, atrašanās vietas un darbu apjoma. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atbild par kultūras pieminekļiem un to aizsardzības zonām, bet būvniecības procesu vada pašvaldības būvvalde. Vai ēka ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, var pārbaudīt kultūras mantojuma informācijas sistēmā Mantojums, kur publicēts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts.

Rīgas vēsturiskajā centrā papildus darbojas Ministru kabineta noteikumi Nr. 127 par centra saglabāšanu un aizsardzību. Ēkās ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, ēkās bez tās un vidi degradējošās ēkās logu nomaiņa pieļaujama, ja netiek veikti citi fasādes būvdarbi, un Ēku būvnoteikumos noteiktajā kārtībā (4.¹ punkts). Pārbūvējot ēku, nedrīkst mainīt oriģinālos vēsturiskos logus uz fasādēm, kas redzamas no publiskās ārtelpas, izņemot gadījumus, kad logus atzīst par mazvērtīgiem vai zudusi vairāk nekā puse oriģinālo daļu (6.2. punkts). Centra daļās Nr. 1, 2, 3, 4, 5 un 7 jau nomainītus neatbilstošus logus drīkst mainīt pēc saskaņošanas, un jaunajiem logiem jāatkārto ēkas stils dalījumā, formā un detaļās (8.4.1. punkts). Fasāžu pārveidošanai daļās Nr. 1 līdz 7 vajadzīgs saskaņojums un atļauja (9.2. punkts). Noteikumu teksts: likumi.lv.

Dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā jautājumu ir vairāk. Kā šo procesu iziet soli pa solim, aprakstīts rakstā par logu maiņu dzīvoklī. Restaurācijas līdzfinansējumam ir savs raksts: koka logu restaurācijas līdzfinansējums.

Kad logi jau nomainīti pret sliktākiem

Daļā vēsturisko ēku oriģinālie logi sen nomainīti, reizēm pret plastmasas logiem ar citu dalījumu. Tieši šim gadījumam VNĪ vadlīnijas pieļauj pilnīgu nomaiņu. Tad var apsvērt divu logu principu no jauna: divus atsevišķus logus vienā kārbā, iekšējo ar stikla paketi, ārējo ar vienu 4 mm biezu stiklu uz stikla stiprinājumlīstes. Abi veras uz telpas pusi. Tādi ir mūsu futerlogi, un tos izgatavo mūsu ražotnē Kalnciemā. Vai šāda konstrukcija der konkrētajai fasādei, noskaidro saskaņošanas gaitā.

Biežākie jautājumi

Ko pārbaudīt pirms darbiem

Pirms pasūtīt darbus, vērts atbildēt uz pieciem jautājumiem.

• Ēkas statusu: vai tā ir kultūras piemineklis, aizsardzības zonā vai Rīgas vēsturiskajā centrā.
• Vai logi ir oriģinālie un kādā stāvoklī ir koks.
• Vai pietiek ar blīvēšanu vai vajag otru slāni.
• Kas jāsaskaņo un ar ko.
• Kādu remontu logi prasa: ko ietver šis darbs, aprakstīts lapā par koka logu restaurāciju.

Ja vēlaties apspriest logus šādai ēkai ar mums, atsūtiet caur kontaktu lapu ēkas adresi, fasādes un logu fotogrāfijas no ārpuses un iekšpuses, aiļu izmērus un to, kas jau zināms par ēkas statusu. Pēc šiem datiem vieglāk saprast, par kādu darbu ir runa: restaurāciju, otru slāni vai jaunu konstrukciju.

Normatīvā daļa pārbaudīta 2026. gada oktobrī.

Sagatavojis Windows Latvia tehniskais departaments