Kondensāts uz logiem: kāpēc logi svīst un ko darīt

Ziemas rīts, aiz loga mīnusi, un stikla apakšmalā vizuļo ūdens lāsītes. No oktobra līdz martam šis ir jautājums, ko mūsu meistari dzird visbiežāk: logi svīst, vai tie ir bojāti?

Mums kā ražotājam būtu izdevīgi atbildēt: jā, vainīgi logi, laiks pasūtīt jaunus. Patiesība ir neērtāka. Mūsu praksē aptuveni septiņos no desmit gadījumiem kondensāts uz logiem nav loga defekts - tas ir telpas mikroklimata spogulis. Un tikai viens kondensāta veids tiešām nozīmē, ka logam kaut kas kaiš.

Tālāk - fizika bez formulām: kāpēc logi svīst, kā atšķirt nekaitīgo kondensātu no īsta defekta un ko mainīt, lai stikli paliktu sausi.

Trīs kondensāta veidi: tikai viens nozīmē bojātu logu

Pirms sauc meistaru vai sāc plānot logu maiņu, noskaidro vienu lietu: kurā pusē ir ūdens. Atbilde uzreiz pasaka, ar ko tev darīšana.

Kur ir ūdens?	Ko tas nozīmē	Ko darīt
Stikla iekšpusē, telpas pusē	Biežākais variants: stāsta par mitrumu un vēdināšanu telpā, nevis par loga kvalitāti	Higrometrs, vēdināšanas ritms, brīvs ceļš siltajam gaisam no radiatora
Starp stikliem, paketes iekšienē	Vienīgais īstais bojājums: pakete zaudējusi hermētiskumu. Šo ar lupatu nenoslaucīsi	Mainīt tikai stikla paketi, ne visu logu
Stikla ārpusē, ielas pusē	Laba zīme: logs tik labi tur siltumu, ka ārējais stikls paliek vēss un no rīta uz tā izkrīt rasa	Nekas: saulei uzlecot, rasa pazūd pati

Rasas punkts: fizika bez formulām

Gaiss vienmēr satur ūdens tvaiku, un siltāks gaiss spēj noturēt vairāk. Rasas punkts ir temperatūra, pie kuras gaiss vairs nespēj mitrumu noturēt, un tas pārvēršas lāsītēs uz tuvākās vēsās virsmas. Mājoklī vēsākā virsma gandrīz vienmēr ir stikls.

Daži skaitļi, kurus vērts zināt. Ja telpā ir 20 °C un relatīvais gaisa mitrums 50 %, rasas punkts ir aptuveni 9,3 °C: stikls, kura virsma ir vēsāka, sāks rasot. Ja mitrums pieaug līdz 60 %, robeža paceļas jau līdz 12,0 °C. Jo mitrāks gaiss, jo siltākam jābūt stiklam, lai tas paliktu sauss.

No šejienes izriet divas praktiskas lietas. Pirmā: kondensātu nosaka divi faktori - gaisa mitrums un stikla virsmas temperatūra. Otrā: logu, kas nekad nesvīst, fizika neparedz. Ja telpā būs 80 % mitruma un aiz loga -20 °C, rasot sāks jebkurš stikls, arī visdārgākais. Ražotājs, kas sola pretējo, vienkārši cer, ka tu fiziku neatcerēsies.

Optimālais mitrums dzīvoklī ziemā ir 40-60 %. Stiprā salā iesakām turēties tuvāk 40-45 %: tas ir komfortabli cilvēkam un drošs logiem. Higrometrs, kas šo skaitli rāda, maksā aptuveni desmit eiro un atbild uz vairāk jautājumu nekā jebkura logu reklāma.

Kondensāts stikla iekšpusē: telpas spogulis

Lāsītes vai migla stikla apakšmalā telpas pusē nozīmē, ka gaisā ir vairāk mitruma, nekā pašreizējā vēdināšana spēj aizvadīt. Logs šeit ir tikai ziņnesis: uz vēsākās virsmas fizika parādās pirmā.

Kāpēc tieši apakšmalā? Stikla paketes mala vienmēr ir vēsāka par tās vidu, jo malā stiklus savieno starplika. Turklāt aiz aizkariem un platām palodzēm gaiss kustas vāji, tāpēc stikla apakša netiek apskalota ar siltu gaisu no radiatora.

Ko darīt? Trīs soļi pareizā secībā: nomēri mitrumu ar higrometru, sakārto vēdināšanas ritmu (par to atsevišķa sadaļa zemāk) un atbrīvo ceļu siltajam gaisam no radiatora līdz logam. Vairumā gadījumu ar to pietiek, un nekādi meistari nav vajadzīgi.

Kondensāts starp stikliem: vienīgais īstais defekts

Stikla pakete ir hermētiski noslēgts bloks: starp stikliem ir sausa gāze, parasti argons, un starplikā - absorbents, kas savāc mitruma paliekas. Ja blīvējums noveco vai tiek bojāts, paketē iekļūst āra gaiss ar mitrumu. Absorbents kādu laiku to uzsūc, bet, tiklīdz tas piesātinās, mitrums sāk izgulsnēties uz stikla iekšējām virsmām.

Pazīme ir nepārprotama: migla vai lāsītes, kuras nevar noslaucīt ne no telpas puses, ne no ielas puses. Bieži parādās arī balti nosēdumi izžuvušā ūdens vietās.

Labā ziņa: tas nenozīmē jaunu logu. Mainīt vajag tikai stikla paketi, rāmis paliek savs - koka rāmim ar pārējo viss kārtībā arī pēc gadu desmitiem. Plašāk par pakešu uzbūvi un izvēli esam rakstījuši lapā par stikla paketēm logiem. Ja kondensāts ir starp stikliem, atsūti mums loga foto un izmērus: pateiksim, kāda pakete tur stāv un cik izmaksās maiņa.

Rasa stikla ārpusē: pazīme, ka logi strādā teicami

Skaidrā, vēsā naktī ārējais stikls atdod siltumu debesīm un atdziest zemāk par āra gaisa rasas punktu. No rīta uz tā ir rasa, tāpat kā uz automašīnas stikla vai zāles. Pie energoefektīva loga telpas siltums līdz ārējam stiklam vienkārši netiek - tāpēc tas paliek vēss.

Ar veciem logiem tā nenotika aiz skumja iemesla: tie sildīja ielu, un ārējais stikls bija silts. Tāpēc rasa ārpusē ir nevis defekts, bet apliecinājums, ka siltumizolācija dara savu darbu. Nekas nav jādara: saulei uzlecot, rasa pazūd dažu stundu laikā.

Kāpēc jaunie logi svīst, ja vecie nesvīda

Šo stāstu dzirdam katru ziemu: nomainījām vecos logus pret jauniem, un pēkšņi parādījās kondensāts. Vai jaunie logi ir sliktāki? Nē - tie ir blīvāki.

Vecie logi ar spraugām nepārtraukti vēdināja telpu: auksts gaiss nāca iekšā, mitrais - ārā. Par šo "ventilāciju" tu maksāji ar apkures rēķinu, jo siltums aizgāja pa tām pašām spraugām. Jaunie logi spraugas aizver, siltums paliek iekšā - bet iekšā paliek arī mitrums, kas agrāk aizplūda pats no sevis.

Secinājums nav "atgriezties pie caurvēja", bet pārņemt vēdināšanu savās rokās. Blīvi logi un apzināts vēdināšanas ritms ir pāris, kas strādā tikai kopā. Kā to iestatīt, skaties divas sadaļas zemāk.

No kurienes mājoklī 10 litri ūdens dienā

Četru cilvēku ģimene diennaktī izdala gaisā aptuveni 10 līdz 15 litrus ūdens. Tas nav pārspīlējums, tā ir parasta dzīve:

• elpošana un āda - aptuveni 1-2 litri no cilvēka diennaktī;
• ēdiena gatavošana - 1-2 litri dienā;
• duša vai vanna - 1-2 litri katrā mazgāšanās reizē;
• veļas žāvēšana istabā - 1,5-2 litri no vienas mazgāšanas;
• telpaugi - 0,5-1 litrs diennaktī.

Trīs veļas žāvēšanas reizes nedēļā ir vesels spainis ūdens, kam kaut kur jāpaliek. Ja vēdināšana to neaizvada, tas nosēžas uz vēsākajām virsmām - vispirms uz stikliem, pēc tam uz aukstajiem sienu stūriem.

Kā vēdināt ziemā: trīs darba režīmi

Latvijas būvnormatīvs LBN 231-15 dzīvojamām telpām paredz vismaz 15 m³ svaiga gaisa stundā uz cilvēku. Praksē to ziemā nodrošina trīs paņēmieni, un tiem ir atšķirīgas lomas.

Šoka vēdināšana ir ziemas pamatrežīms: atver logus pilnībā vaļā uz 5-10 minūtēm 2 līdz 4 reizes dienā. Gaiss telpā strauji nomainās, bet sienas un mēbeles atdzist nepaspēj, tāpēc siltuma zudums ir minimāls. Obligāti pēc dušas, pēc gatavošanas un pirms gulētiešanas guļamistabā.

Mikroventilācija ir furnitūras režīms, kas atstāj pāris milimetru spraugu starp vērtni un rāmi. Rudenī un pavasarī tas ir ērts fona režīms. Stiprā salā ar to esi piesardzīgs: nepārtraukta aukstā gaisa plūsmiņa atdzesē spraugas zonu, un tieši tur stikls var sākt rasot vai apsarmot. Mīnusos drošāka ir īsa, intensīva šoka vēdināšana.

Rekuperācija ir mehāniskā ventilācija, kas nomaina gaisu nepārtraukti un atgūst 80-90 % aizvadāmā siltuma. Jaunbūvēs un nopietnās renovācijās šodien tas ir saprātīgākais ceļš: svaigs gaiss bez atvērta loga un ar krietni mazākiem siltuma zudumiem.

Ko koka rāmis maina kondensāta vienādojumā

Atceries: kondensāts veidojas uz vēsām virsmām. Tāpēc rāmja materiālam ir tieša loma. Koka siltumvadītspēja ir aptuveni 0,13 W/(m·K) - labāka nekā PVC ar aptuveni 0,17 un nesalīdzināmi labāka par alumīniju, kas bez termoizolācijas ieliktņiem ir īsts aukstuma vadītājs. Tāpēc paša koka rāmja virsma telpā paliek silta, un uz tās kondensāts veidojas ļoti reti.

Otra lieta, ko pēc 12+ gadu pieredzes Latvijas tirgū iesakām pārbaudīt jebkuram logam: silto malu starplika jeb warm-edge. Tā ir kompozītmateriāla līste stikla paketes malā parastā alumīnija vietā, un tā paceļ stikla malas temperatūru par vairākiem grādiem. Kur svīšana sākas vispirms? Tieši stikla apakšmalā. Siltā starplika šo vājo vietu lielā mērā neitralizē.

Trešais faktors ir pati pakete: jo labāka tās siltumizolācija, jo siltāks iekšējais stikls un jo vēlāk uz tā parādās rasa. To, kad pietiek ar trim stikliem un kad ir vērts ceturtais, esam izklāstījuši trīsstiklu un četrstiklu pakešu salīdzinājumā.

Pelējums ap logiem: kur sākas veselības risks

Kondensāts pats par sevi ir tikai ūdens. Problēma sākas, kad virsmas mitrums ilgstoši, dienām no vietas, turas virs 70-80 %: tad uz blīvējuma, ailes vai tapetēm sāk attīstīties pelējuma sēnīte. Tā vairs nav kosmētika - pelējuma sporas paasina astmu un alerģijas, īpaši bērniem.

Pelējuma atrašanās vieta pasaka, kur meklēt cēloni. Melni punkti gar stikla apakšmalu vai uz silikona šuves nozīmē regulāru kondensātu, kas notek un sakrājas: risinājums ir mitruma un vēdināšanas sakārtošana. Pelējums ailē, sienā ap logu vai telpas stūros stāsta citu stāstu - tur parasti vainojams termiskais tilts: nepietiekami siltināta aile vai nekvalitatīva montāžas šuve. Šajā gadījumā vēdināšana simptomus mazinās, bet cēloni neārstēs: jāskatās, kā logs iebūvēts. Tieši tāpēc logu montāžai mēs pieejam ar tādu pašu rūpību kā pašu logu izgatavošanai.

Piecas kļūdas, kas liek logiem svīst

1. Aizkari līdz grīdai un platas palodzes pār radiatoru. Siltais gaiss netiek pie stikla, stikls atdziest, un rasas punkts ir klāt. Atstāj gaisam ceļu no radiatora uz augšu gar logu.
2. Veļas žāvēšana istabā bez vēdināšanas. Divi litri ūdens nonāk gaisā dažu stundu laikā. Ja žāvē iekštelpās, dari to telpā ar atvērtu mikroventilāciju vai pēc tam izvēdini.
3. Aizlīmētas vai aizsegtas ventilācijas restes virtuvē un vannas istabā, lai "nevelk aukstums". Dabiskā ventilācija ir vienīgais pastāvīgais mitruma izvads vairumā Latvijas dzīvokļu: aizver to, un mitrumam vairs nav, kur iet.
4. Mēbeles un biezi aizkari cieši pie loga. Stāvošā gaisā stikls un aile atdziest ātrāk, un tur vispirms parādās gan rasa, gan pelējums. Pāris centimetru sprauga cirkulācijai ir lēts risinājums.
5. Cīņa bez mērījumiem. Bez higrometra tu īsti nezini, vai problēma ir 70 % mitruma vai auksta stikla mala. Desmit eiro ierīce pārvērš minēšanu par diagnozi.

Kad tiešām jāsauc meistars

Lielāko daļu jautājumu par kondensātu uz logiem tu atrisināsi pats ar higrometru un vēdināšanas ritmu. Meistars ir vajadzīgs, ja redzi kādu no šīm pazīmēm:

• kondensāts vai balti nosēdumi starp stikliem - pakete zaudējusi hermētiskumu, to maina;
• ūdens tek pa rāmi vai aile ap logu kļūst slapja - jāpārbauda montāžas šuve un hidroizolācija;
• pelējums ailē atgriežas, lai gan mitrums telpā ir normas robežās - aizdomas par termisko tiltu;
• vecam koka logam ar vienkāršu stiklojumu stikli raso katru rītu - vērts apsvērt logu restaurāciju ar stiklojuma uzlabošanu, saglabājot oriģinālo rāmi.

Ja plāno logu maiņu un gribi uzreiz redzēt, kā pakešu izvēle maina cenu, izmēģini mūsu logu konfiguratoru: izvēlies izmērus, profilu un stiklojumu, un aprēķins nonāk pie mums kopā ar taviem jautājumiem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai kondensāts uz logiem nozīmē, ka logi ir slikti?

Visbiežāk nē. Rasa telpas pusē stāsta par gaisa mitrumu un vēdināšanu, rasa ārpusē ir laba energoefektivitātes pazīme. Par loga defektu liecina tikai kondensāts starp stikliem - tad stikla pakete ir zaudējusi hermētiskumu un to maina.

Kāpēc logi svīst tieši no rīta?

Nakts ir diennakts vēsākais brīdis, tāpēc stikla virsmas temperatūra ir zemākā. Guļamistabā turklāt visu nakti elpo cilvēki, un mitrums pakāpeniski uzkrājas. No rīta abi faktori satiekas: vēss stikls un mitrs gaiss. Īsa šoka vēdināšana pēc pamošanās šo atrisina.

Ko darīt, ja kondensāts ir starp stikliem?

Nomainīt stikla paketi - viss logs nav jāmaina. Koka logā paketi tur stikla līstes, meistars to nomaina dažu stundu laikā. Atsūti mums loga foto un aptuvenos izmērus: pateiksim, kāda pakete nepieciešama un cik maksā maiņa.

Kāds gaisa mitrums dzīvoklī ir optimāls ziemā?

40-60 % ir komforta zona, stiprā salā labāk turēties pie 40-45 %. Pie 20 °C un 50 % mitruma stikls sāk rasot tikai tad, ja tā virsma atdziest zem 9,3 °C - moderniem logiem tas notiek reti. Lēts higrometrs uzreiz parāda, vai problēma ir gaisā vai logā.

Vai mikroventilāciju drīkst turēt atvērtu visu ziemu?

Vēsajā sezonā līdz aptuveni nullei tas ir ērts fona režīms. Stiprā salā nepārtraukta aukstā plūsmiņa atdzesē spraugas zonu, un tieši tur var sākties apsarmojums. Mīnusos drošāk ir vēdināt īsi un intensīvi: logi pilnībā vaļā uz 5-10 minūtēm vairākas reizes dienā.

Vai pelējums ap logu vienmēr ir loga vaina?

Nē. Pelējums gar stikla malu un uz blīvējuma rodas no regulāra kondensāta, un to ārstē ar mitruma kontroli. Pelējums ailē vai sienas stūrī parasti norāda uz termisko tiltu - nepietiekami siltinātu aili vai montāžas šuvi. Otrajā gadījumā jāvērtē iebūve, nevis tikai jāvēdina.

Vai plastikāta logi svīst tā paša iemesla dēļ?

Jā - fizika rāmja materiālu nešķiro: rasas punkts, mitrums un vēss stikls darbojas vienādi gan plastikāta, gan koka logiem. Atšķirība ir pašā rāmī: koks ir siltāks, tāpēc uz tā rasa veidojas retāk. Visi šī raksta padomi der arī plastikāta logiem.

Ja par sava mājokļa logiem gribi konkrētu atbildi, nevis vispārīgus padomus, uzraksti mums vai piezvani: pastāstīsim, ko tavā situācijā mainīt vispirms. Un, ja sāc ar logu apkopi, turpini ar mūsu ceļvedi kā kopt koka logus - sausi un kopti logi kalpo ilgāk.